Pārlekt uz galveno saturu

Latvijā atklāta un ieviesta efektīva integrētā latvāņu apkarošanas metode

Attēla autors: No LLU arhīva

LLU Zemes pārvaldības un ģeodēzijas katedras pasniedzējas Maija Bērziņa un Aina Palabinska piedalījās SIA “Integrētās Audzēšanas Skola” EMPHASIS ES Horizon 2020 pētniecības un inovācijas programmas ietvaros organizētajā seminārā “Latvāņu ierobežošana, izmantojot integrētās augu aizsardzības metodes” Cēsu novada Vaives pagastā.

Semināra organizatori uzsvēra un citēja Kr.Valdemāru “Visvairāk vajadzīgas zināšanas, tās pievelk vēlāk arī vajadzīgo kapitālu, kā magnēts pievelk dzelzi”. Šobrīd Latvija ir pirmā un vienīgā valsts pasaulē, kurai ir skaidrs kā to darīt, ar lepnumu stāstīja Inga Gaile. Tas ir milzīgs zinātnieku devums mūsu tautsaimniecībai.

Izrādās, ka mehāniska latvāņu nopļauša reizi gadā nevis palīdz iznīcināt šo augu, bet tieši otrādi, palīdz tam vairoties, uzskatāmi ar bildēm parādīja Guntis Gulbis.

Sakārtota saimniekošana un loģiska veicamo darbību secība noved pie fantastiska gala rezultāta. Šo pārstāvju izstrādātā metode balstās uz sinerģiju starp bioloģisko un ķīmisko metodi.  Praktiski tas nozīmē apstrādāt latvāņus 1x gadā , ļoti agri pavasarī, ar selektīvo herbicīdu. Pēc 5 mēnešiem šinī teritorijā būs palikuši daži latvāņi un atjaunojusies pārējā augu valsts, kura ar savu bioloģisko daudzveidību jau kalpo kā latvāņu apkarošanas palīgi. Daba pati palīdz ar saviem spēkiem izspiest latvāni ārā.

Šo metodi nevar pielietot ūdensteču aizsargjoslās, tāpēc šīm vietām autori piedāvā citu metodi. Izpētot latvāņa dzīves ciklu, viņi ir nonākuši pie secinājuma, ka šinīs terotorijās visefektīvāk ir mehāniski noņemt izveidojušos zaļos sēklu čemurus un tos savākt plastmasas maisos. Tas nozīmē, ka augs to uztver tā, ka tas savu misiju ir izpildījis (sēklas ir nogatavinātas) un pats dabīgā ceļā tas aiziet bojā. Darbi jāveic, ievērojot visus darbu drošības noteikumus.

Bildēs pēc integrēto augu aizsardzības metožu pielietošanas latvāņu aizņemtajās teritorijās jau pēc neilga laika mūs priecē visdažādākie augi. Un pats interesantākais, ka tur pat uzplaukst smaržīgā naktsvijole un plankumainā dzeguškurpīte, kuras ierakstītas Latvijas sarkanā grāmatā.

Kā teica viena semināra dalībniece: tā daba mums pasaka “paldies”.

Pievienots 27/11/2017