Pārlekt uz galveno saturu

Latvijas Arhitektūras skolu plenērs Aizputē

Attēla autors: No LLU arhīva

Kā viena no spilgtākām jauno arhitektu izaugsmes iespējām ir 3 Latvijas Arhitektūras skolu –RTU, LLU un RISEBA studentu sadarbība pilsētplānošanas projektu ietvaros. Viens no vērienīgākajiem kopprojektiem novembrī bija Aizputes vēsturiskā centra izpēte un viduslaiku pils atjaunošanas priekšlikumu izstrāde konferences ietvaros. Trīs intensīvu darbadienu laikā tika radīti vairāki projektu varianti, piedāvājot vēsturiskajai Aizputes pilij funkcionāli atšķirīgas nozīmes priekšlikumus - modernās mākslas izstāžu halles, konferenču telpas, restorāna, biroju telpu izvietojumu utt.

Kā viena no spilgtākām jauno arhitektu izaugsmes iespējām ir 3 Latvijas Arhitektūras skolu –RTU, LLU un RISEBA studentu sadarbība pilsētplānošanas projektu ietvaros.

Viens no vērienīgākajiem kopprojektiem novembrī bija Aizputes vēsturiskā centra izpēte un viduslaiku pils atjaunošanas priekšlikumu izstrāde konferences ietvaros. Trīs intensīvu darbadienu laikā tika radīti vairāki projektu varianti, piedāvājot vēsturiskajai Aizputes pilij funkcionāli atšķirīgas nozīmes priekšlikumus - modernās mākslas izstāžu halles, konferenču telpas, restorāna, biroju telpu izvietojumu utt.

Pēc arhitekta P. Blūma iepriekšējos gados veiktās Aizputes pils arhitektoniskās izpētes, tika nonākts pie slēdziena, ka līdz pils vēsturiskā veidola atdzimšanai ir nepieciešama liela finansējuma piesaiste. Tādēļ patlaban ir svarīgi saglābt tās vēsturisko 17./18/gs. būvapjomu, veicot veco mūru konservāciju, pasargājot tos no mitruma un nodrošinot objekta apskati. Pili nosaukt par pilsdrupām patlaban ir grūti, jo tās akmens mūros ir nolasāmi būvniecības periodi, vēsturisko ailu un manteļskursteņa vieta, ķieģeļu velvjveida pārsegumi , jumta slīpnes.

Studentu projektu priekšlikumi piedāvā veidot iekārtās konstrukcijas, kas notur skatu platformas, dēļu laipu pārejas starp akmens mūriem, kur izzuduši pārsegumi, trieciendrošā stiklojuma norobežojošās starpsienas un atsevišķas stiklotu jumtu plaknes. Mūsdienu būvniecības tehnoloģijas dod iespēju meklēt sintēzes risinājumus arhitektoniski vēsturisko vērtību un mūsdienu modernisma izteiksmes "saspēlei".

Šādu avangardiski radošu paņēmienu piedāvājumi pašvaldībai rada iespēju tūrisma apritē palaist ļoti nozīmīgu vēsturiskā centra objektu, kur realizācija nav mērāma milzu summās. Svarīgs ir aspekts, ka ieguldītais būvniecības laiks pils mūru konservācijai un apskatei ir salīdzinoši neliels.

Otrs svarīgs jautājums ir skatu līniju atsegšana uz pili, ko patlaban aizsedz milzu koku vainagi, kaut gan ēka atrodas augstākajā Aizputes pakalnē.

Priekšlikumi pils atgūšanai tūrisma apritei ir tikai daļa no pašvaldībai risināmajiem uzdevumiem. Kā zināms, Aizpute ir viena no tām Kurzemes pilsētām, kuru neskāra karš. Nevelti to dēvē par Kuldīgas "mazo māsu", kur līdzīgi Kuldīgai, arī Aizputes pilsētbūvniecisko struktūru spilgti raksturo mazstāvu apbūve ar divslīpu jumtiem. Tūrisms Aizputē atdzīvojas tikai vasaras mēnešos. Pārējā laikā pašvaldībai ir jāspēj piesaistīt citas aktivitātes, kā piemēram- mūzikas , mākslas un amatniecības tradīciju pasākumi.

Aizputes veiksmes stāsta pamatā ir pozitīva tendence , ka ik gadus no studijām Rīgā un Jelgavā atgriežas jaunie speciālisti, veidojot savu uzņēmējdarbību pilsētā. Piemēram, ar jaunības degsmi un neatlaidību ir uzsākta muižas veco ūdensdzirnavu atjaunošana, un iecere restaurēt miltu un putraimu maļamos gaņģus, maizes cepšanu un neliela kroga atvēršanu tuvākajā laikā. Blakus esošā muižas saimniecības ēka ir pielāgota kalēja darbnīcai, veicot ēku restaurācijas darbiem nepieciešamo kalumu izgatavošanu vēsturisko objektu restaurācijai Muižas vecā spirta brūža pagrabā darbojas vīndara darbnīca, kuras mājas vīni ir atzīti kā 2015.gada Latvijas labākie vīni. Turpat muižas ēkā tiek gatavots siers. Vīna un siera gatavošanai tiek izmantota tikai vietējo zemnieku saražotā produkcija.

Prezentējot studentu projektu priekšlikumus pašvaldībā, izskanēja nopietna diskusija par atsevišķu ideju realizāciju pils konservācijas darbā. Aizputes pašvaldība ir uzsākusi ļoti nopietnu uzņēmējdarbību veicinošu procesu, kas nav iespējams bez tūrisma infrastruktūras piesaistes.

 

Aija Ziemeļniece

arhitekte

Vides un būvzinātņu fakultāte

Pievienots 10/01/2017