Pārlekt uz galveno saturu

Saderam? Viss, ko zināt par inženieriem, ir mīti un puspatiesības

Attēla autors: No LLU arhīva

Esmu Jēkabs Ceriņš – mūžīgais students no Jelgavas jeb tas, kurš dzīvo kaimiņos Latvijas Labākajai universitātei (LLU). Par sevi droši varu teikt – brīdī, kad iestājos universitātē, manas domas par to, kāds ir kārtīgs inženieris, bija stipri attālinātas no realitātes. Bet ko es ar 100% pārliecību zināju, pateicoties reklāmām un politiķu runām – darba devēji atplestām rokām gaida tikai inženierus un laimīgi būs visi, kuri izlems studēt inženieros, pretstatā jau pirmajā studiju dienā neveiksmei nolemtajiem ekonomistiem, sociologiem un citiem viņiem līdzīgajiem. Iespējams, daļa patiesības bija arī šajos domu graudos, taču vēl mazāka daļa patiesības – lai neteiktu, ka tās bija pilnīgas aplamības – man saistījās ar visu, ko īsti dara inženieris un kas par viņu var kļūt. Domājams, ka es tāds neesmu vienīgais, tāpēc nedaudz pakavēšos pie visiem mītiem, kuriem savulaik svēti ticēju, kamēr vēl nebiju iepazinis universitāti Jelgavā.

1. Latvijā vienīgā universitāte, kurā cilvēku pārveido par inženieri, ir Rīgas Tehniskā universitāte

Šī atziņa būtu patiesa, ja vien no tās izsvītrotu vārdu „vienīgā”. Iespējams, ka kādam nepatīk arī daļa par pārveidošanu, bet tā nu būtu mazākā bēda. Ja pat tikai pavirši pārstaigā pāri Latvijas lielāko universitāšu mājas lapām, atklājas interesanta aina: studijas inženierzinātnēs piedāvā gandrīz visi, sākot no Ventspils augstskolas līdz pat Daugavpils universitātei, nemaz nerunājot par pašu Rīgu vai turpat tuvumā esošo Jelgavu. Piemēram, Latvijas Lauksaimniecības universitātē (LLU) studentiem tiek piedāvātas 61 studiju programma, no kurām 2/3 ir inženierzinātnēs. Turklāt daļa no tām nevis dublē citās augstskolās pieejamās programmas, bet piedāvā kaut ko pavisam citu un unikālu. Acīmredzot spējuši atrast nišas pat tik pārbāztā tirgū, kāds ir inženierzinātņu izglītībā.

2. Inženieris = automašīnas, tehnika un skrūvēšana

Cik nav dzirdēts stāsts par puikām, kuri bērnībā spēlējušies ar traktoriem un mašīnītēm, pēc tam dzīves gaitā kļuvuši par jebko, bet tikai ne par inženieriem. Protams, automašīnas un skrūvēšana ir pirmās asociācijas ar vārdu „inženieris” ikvienam ar augstāko izglītību nesaistītam sabiedrības pārstāvim, taču mašīnbūves inženieris ir tikai viens no daudzajiem speciālistiem, kurš nes inženiera vārdu. Realitātē ir vēl arī būvniecības, zemes ierīcības, vides, kokapstrādes, meža, enerģētikas, pārtikas tehnoloģijas u.c. inženieri. Ieskatieties LLU studiju programmu piedāvājumā un viss kļūs skaidrs kā gaiša diena.

3. Visi inženieri ir „sausiņi”!

Jāteic uzreiz un ar pilnīgu pārliecību, ka no sausuma inženieros nav ne vēsts un viņi pat ir ļoti „slapji”. Vismaz tie, kas tiešām ir inženiera vārda cienīgi. To vislabāk pierāda vīrs vārdā Ilmārs Dukulis, kurš ir inženieris un vada LLU pašu galveno inženieru māju, ko sauc par Tehnisko fakultāti. Jā, viņš ir spējīgs zinātnieks un profesors, kas varētu atbilst sausiņu teorijai, bet ārpus universitātes viņš nesēž visu diennakti bibliotēkās. Tieši pretēji – viņš pierāda savu fizisko varēšanu rogaininga trasēs un orientēšanās sportā. Šādi „slapjo” inženieru piemēri ir ne mazums: LLU šobrīd mežinženieros studē Latvijas čempions orientēšanas sportā uz slēpēm Nauris Raize un par kokapstrādes inženieri kļūst autosportists Reinis Nitišs.

4. Jebkurš inženieris spēj salabot salūzušu ledusskapi vai jebkādu citu sadzīves tehnikas gabalu

Nevar gan! Un ne jau tāpēc, ka būtu slikti studējis vai slinkojis lekciju laikā, bet gan tāpēc, ka ne visiem tas ir jāmāk un jādara. Inženieris ir cilvēks, kurš pārzina un izprot tehnoloģijas kādā konkrētā nozarē, spēj tās uzlabot, plānojot, eksperimentējot un rasējot. Ja kādam ir gadījies sastapties ar meža, vides vai pārtikas tehnoloģijas inženieriem, kuri prot kaut ko izdarīt ar jūsu ledusskapi, tad tā ir tikai un vienīgi sakritība. Turklāt ne visi mašīnbūves inženieri prot praktiski izjaukt un saskrūvēt auto, jo iespējams viņiem spēcīgāka ir teorētiskā izpratne par mehānismiem un spēja to atainot uz papīra. Šad un tad cilvēki aizmirst, ka automehāniķus sagatavo tehnikumos, nevis augstskolās.

5. Inženierzinātnes ir vīriešu nodarbošanās

It kā oficiālajā statistikā netiek dalītas atsevišķi sieviešu un vīriešu nodarbošanās, bet sabiedrības apziņā tās ir diezgan dzīvas. Un izņēmums šeit nav arī inženieri, kuru vidū it kā nav iespējamas inženieres. LLU pieredze rāda, ka meitenes – inženieres atsevišķos studiju virzienos ir pat vairāk, nekā puiši. Pārtikas tehnoloģijas, vides, zemes ierīcības un programmēšanas inženieres spēj augstāko matemātiku apgūt, izprast fiziku un rasēt, un viņām nesagādā nekādas problēmas pēc tam arī veiksmīgi strādāt savā nozarē.

6. Inženieros iestājas tikai tie, kuri vidusskolā ir bijuši izcilnieki eksaktajos mācību priekšmetos

LLU ne mazums ir bijuši gadījumi, kad students, kurš absolvē universitāti ar izcilību un darba piedāvājumu kabatā, atzīstas, ka pirmajā kursā iestājies, gandrīz neko nesaprotot fizikā vai neredzējis nevienu programmēšanas koda rindiņu. Pat par veiksmīgu meža inženieri var kļūt cilvēks, kurš pirms universitātes ir bijis spējīgs atšķirt tikai zāģi no cirvja. Universitātē strādā izcili profesori, kas prot izskaidrot sarežģītās matemātikas un ķīmijas formulas, un ja vien topošais inženieris ir gatavs mācīties, tad pat no pāris procentiem, kas iegūti centralizētajā eksāmenā fizikā, var izaugt līdz 10 ballēm, universitāti absolvējot.

Nobeiguma vietā. Lai ko neteiktu politiķi, darba tirgū ir nepieciešami dažādi speciālisti – arī sociālo zinātņu absolventi. Taču ja vien kāds izjūt kaut nelielu interesi par jebkāda veida mehānismiem, pat tādiem, kas atrodas rotaļu lācīšos, iespējams, inženieri ir virziens, kurā doties pēc vidusskolas vai tehnikuma izlaiduma. Ja izdomāsiet savu nākotnes karjeru sākt veidot Jelgavā, iestājoties LLU, tad esiet droši – mēs tiksimies!

Publicēts sadarbībā ar portālu www.spoki.tvnet.lv.

Pievienots 07/07/2017