Būvniecības katedra Latvijas Universitātes Lauksaimniecības fakultātē darbojās jau 1938./39. studiju gadā. Uz Jelgavu to pārcēla reizē ar 1939.g. nodibināto Jelgavas Lauksaimniecības akadēmiju. 1940./41.studiju gadā Lauksaimniecības fakultātē tika nodibināta Lauksaimniecības būvniecības katedra. Laikā no 1944.līdz 1949.g. šī katedra bija Latvijas Lauksaimniecības akadēmijas Lauksaimniecības mehanizācijas fakultātes sastāvā. 1948. gadā nodibinātajā Hidromeliorācijas fakultātē 1950. gadā izveidoja Būvniecības katedru, tās vadītājs bija Jānis Augstkalniņš. Laikā no 1952. līdz 1962. gadam katedru vadīja profesors Arturs Tramdahs. 1962. gadā katedru vadīja Jānis Šutka. Laikā no 1962. līdz 1973.g. katedru atkal vadīja Jānis Augstkalniņš, bet no 1973.g. līdz 1978. – Guntis Andersons. Šajā laikā Būvniecības katedras deviņiem pasniedzējiem bija jāpasniedz ļoti daudz studiju priekšmetu. Tādēļ ar 1978.g. 1. septembri fakultātes vadība uz Būvniecības katedras bāzes izveidoja jaunu - Inženierkonstrukciju katedru (tagad Būvkonstrukciju katedra), uz kuru pārgāja daļa pasniedzēju no Būvniecības katedras.

Laikā no 1978. līdz 1984.gadam Būvniecības katedru vadīja Ojārs Liepiņš, no 1984. līdz 1987.g. – Andris Šteinerts, no 1987. līdz 1994. gadam – Arturs Lešinskis, no 1994. – 1995.g. – Juris Jurševskis, kopš 1995.gada – Silvija Štrausa. Laikā no 1984.g. līdz 1991.gadam katedra ir 1984.g. nodibinātajā Lauksaimniecības celtniecības fakultātē, laikā no 1991. līdz 1993.g. – Lauku būvniecības fakultātē, bet kopš 1993.gada – Lauku inženieru fakultātes sastāvā.

1989. gadā Lauksaimniecības celtniecības fakultātē izveidoja Agroekoloģijas un ainavu arhitektūras katedru, kuru vadīja docents J. Švarcbahs. Lauksaimniecības celtniecības fakultātē jau 1988.g. bija izveidota specializācija ainavu arhitektūrā, uz kuras bāzes 1993.g. izveidoja Ainavu plānošanas un arhitektūras specialitāti. 1993.g. Agroekoloģijas un ainavu arhitektūras katedru reorganizēja: daļa pasniedzēju pārgāja uz Būvniecības katedru, daļa – uz Videssaimniecības katedru. No 1993. g. Būvniecības katedra pārņēma arī studiju programmas Ainavu plānošana un arhitektūra (tagad Ainavu arhitektūra un plānošana) virsvadību. Šajā laikā katedrā pieauga ar ainavu arhitektūru saistīto pasniedzamo studiju priekšmetu skaits. 1995.g. uz Būvniecības katedru pārnāca strādāt četri mācībspēki no izformētās Ūdenssaimniecības (agrākās Hidrotehnisko būvju) katedras. 1997.gadā katedru pārdēvēja par Arhitektūras un būvniecības katedru.

Arhitektūras un būvniecības katedra vada Būvniecības un Ainavu arhitektūras un plānošanas studiju programmas. Kopīgi ar Būvkonstrukciju katedras mācībspēkiem katedra realizē bakalaura, profesionālās, maģistra un doktora studiju programmas Būvniecībā un Būvzinātnē. Arhitektūras un būvniecības katedra vada arī maģistra un doktora studiju programmas Hidroinženierzinātnē, kā arī profesionālās, maģistra un doktora studiju programmas Ainavu arhitektūrā un plānošanā. 2011.g. studijas Būvniecības programmas pilna laika studijās uzsāka - 56 studentu, bet nepilna laika studijās – 11. 2011. g. Kopējais Būvniecības programmas absolventu skaits - 105. Maģistratūras studijas Būvzinātnes studiju programmā 2011.gadā uzsāka 9 maģistranti, bet Hidroinženierzinātnes studiju programmā 6 maģistranti. 2. līmeņa profesionālās augstākās izglītības programmā Ainavu arhitektūra un plānošana 2011.g.studijas uzsāka 31 students, bet absolvēja 33 studenti. Maģistra grādu 2011.g. ieguva 7 Ainavu arhitektūras studiju programmas studenti, bet 2010. gada vasarā tika aizstāvēts 1. promocijas darbs Ainavu arhitektūrā "Latvijas urbānās un lauku ainavas estētiskā un ekoloģiskā mijiedarbe" ( D. Zigmunde).

2011. gadā maģistra grādu ieguva 5 Hidroinženierzinātnes studiju programmas studenti, kā arītika aizstāvēts viens promocijas darbs" Lietus ūdeņu ietekme uz Rīgas kopsistēmas kanalizācijas darbību"( R. Ziemeļnieks). Būvzinātnes studiju programmas maģistra grādu ieguva 5 studenti.
Katedrā 2011.g. sākumā strādā 34 mācībspēki.

20.gs. sešdesmito gadu sākumā LLA Hidromeliorācijas fakultātes Būvniecības katedras vadītājs profesors Arturs Tramdahs kopā ar Hidromeliorācijas fakultātes vadošajiem mācību spēkiem izstrādāja programmu Lauksaimniecības būvniecības fakultātes organizēšanai Latvijas Lauksaimniecības akadēmijā, kuru diemžēl tā laika republikas vadība noraidīja. Vēlāk Būvniecības katedras vadītājs docents J. Augstkalniņš kopā ar LLA rektoru profesoru O. Ozolu, Hidromeliorācijas un Zemes ierīcības fakultāšu dekāniem docentiem M. Locmeru un J. Barbaru toreizējai Latvijas valdībai vairākkārt izteica priekšlikumus par būvinženieru sagatavošanu LLA.

Būvniecības specialitātes attīstības vēsture LIF

Būvniecības specialitātes sākums datējams ar 1975.g., kad Hidromeliorācijas fakultātē izveidoja lauksaimniecības celtniecības specializāciju un tajā studijas uzsāka pirmie 50 studenti. Pirmajos studiju gados Būvniecības katedra, kurā tolaik strādāja pieci mācībspēki, bija būvinženieru galvenā sagatavošanas bāze. Katedrā strauji pieauga mācībspēku un pasniedzamo studiju priekšmetu skaits. Ar 1978.g. 1. septembri uz Būvniecības katedras bāzes izveidoja jaunu - Inženierkonstrukciju katedru (tagad Būvkonstrukciju katedra). Pirmie 33 absolventi lauksaimniecības celtniecības specializācijā diplomus saņēma 1980.gadā.

Jaunuzceltajā deviņstāvu fakultātes mācību un laboratoriju korpusā. Hidromeliorācijas un Zemes ierīcības fakultātes darbu turpināja no 1983.g. 1. decembra. 1984.g. nodibināja Lauksaimniecības celtniecības fakultāti, par dekānu iecēla docentu Gunti Andersonu. 1991.g. fakultāte ieguva jaunu nosaukumu – Lauku būvniecības fakultāte, tās dekāns bija docents Juris Skujāns. 1993.g. izveidoja Lauku inženieru fakultāti ar četrām specialitātēm, no kurām skaitliski lielākā studentu skaita ziņā bija būvniecības specialitāte. Fakultātes dekāns no 1993. līdz 2002. gadam bija asociētais profesors Juris Skujāns, bet kopš 2002.g. – profesors Ritvars Sudārs.

Gadu gaitā pakāpeniski pieauga būvinženiera prestižs sabiedrībā, palielinājās studētgribētāju skaits. Paralēli pilna laika studijām būvniecības specialitātes profesionālajā studiju programmā tiek uzņemti studenti nepilna laika studijās. 2006.g. studijas būvniecības specialitātes pilna laika studijās uzsāka rekordliels skaits - 160 studentu, bet nepilna laika studijās – 202. Studijas ir interesantas un spriedzes pilnas, no studentiem prasa lielu atdevi un piespiešanos. Kopējais lauksaimniecības celtniecības un būvniecības absolventu skaits uz 2007. g. ir 729.