Gustavs aktīvi darbojas Studējošo pašpārvaldē un, runājot par pandēmijas ierobežojumiem, atzīst, ka aizvadītā studiju gada pirmo semestri pavadījis Erasmus studiju programmā: “Studēju Maltā. Šajā laikā satiku ļoti maz cilvēku, taču iemācījos daudz. Īpaši attālinātajās studijās radās atklāsme, ka augstskolas pasniedzējs tev roku neturēs, tādēļ pašam ir jāiet un jājautā informācija. Tāpat ir arī dzīvē – ja vēlies ko sasniegt, ej un dari pats, negaidi, kad kāds to izdarīs tavā vietā.” Viņš atzīst, ka attālinātais studiju process neesot bijis sarežģīts, vienīgi slinkums bieži vien ņēmis virsroku, jo, ja ir vairāk brīvā laika, vienmēr uzrodas atruna “es to izdarīšu vēlāk”. Ļoti bieži “vēlāk” esot sesijas pēdējā nedēļa.

Šobrīd Gustavam nav skaidras nākotnes vīzijas par to, kur tieši viņš vēlētos strādāt. Nozare ir pietiekami plaša, tādēļ students, pirms fokusējas uz konkrētu profesiju, izmēģina savus spēkus dažādos lauciņos: “Pirms izlemju, kuru ceļu vēlos iet, es izmēģinu visu, kas ir pieejams. Ir iespēja pastrādāt vasarā kā būvdarbu vadītāja palīgam, pastrādāt projektēšanā, būvkonstrukcijās. Tādā veidā varu saprast, kura profesija man ir vistuvākā.” Viņš atklāj, ka arī pasniedzēji, kuri ir profesionāļi savā jomā, piedāvā prakses vietas dažādos būvfirmu uzņēmumos.

Gustavs nevienā brīdī nav baidījies no studijām vai konkrētiem kursiem, jo gājis uz priekšu ar pārliecību, ka tas vienkārši ir jāizdara.

“Man šķiet, ka, studējot būvniecību, noder gan fizikas zināšanas, gan tehniskā domāšana. Ja ir iespēja, jau vidusskolas laikā vajadzētu apmeklēt rasēšanas kursus, gan rasējot uz papīra, gan izmantojot datorprogrammas, jo šīs prasmes būs vajadzīgas visos studiju gados. Es pat teiktu, ka no skolas laikiem noder visi priekšmeti, taču mazāk vajadzētu fokusēties uz atzīmēm, bet gan uz attieksmi – ir jātrenē savs gribasspēks un motivācija, ir jāizvirza mērķi un jātiecas uz tiem,” tā Gustavs iedrošina jaunos studētgribētājus.