Jau no pamatskolas laika Kārlim padevusies ģeogrāfija, tādēļ līdz pat vidusskolas beigām domājis, ka studēs ģeogrāfiju. Tad sapratis, ka visus šos gadus nav apsvēris citus studiju virzienus, tādēļ ēnu dienā aizbraucis uz SIA "Ceļu būvniecības sabiedrība “Igate” Jelgavā un ēnojis ģeodēzistu. Sācis visu pētīt padziļinātāk un sapratis, ka arī šis virziens varētu viņu interesēt, tādēļ izvēlējies zemes ierīcības un mērniecības studijas.

Viņš atklāj, ka studijas ir interesantas un kvalitatīvas, taču studiju procesu apgrūtinājis attālinātais režīms:
“Tas noteikti nav viegli ne studentiem, ne pasniedzējiem. Visi, protams, tiek galā, taču labākus rezultātus varētu gūt, esot klātienē. Piemēram, kursā “Ģeodēziskie tīkli”, ko pasniedz tagadējais fakultātes dekāns Armands Celms, bija attālināti jāapseko nivelēšanas punkti, kas ir ierīkoti savā apkārtnē. Bija interesanti, ka katram bija iespēja darboties praktiski šādā veidā, bet, no otras puses, ja tas būtu noticis klātienē visiem kopā, tad visi kopīgi būtu atrakuši vaļā un apskatījuši kādu zem zemes esošu ģeodēzisko punktu.”

Kārlis ir pārliecināts, ka mērniecība ir aizgājusi plašāk nekā jebkad agrāk – mērnieki ir tie, kas visu sagatavo plānā un norāda būvniekiem, kur kam ir jāatrodas, kā arī būvniecības beigās piemēra un salīdzina ar projektu iespējamās nesakritības, tālāk to pārbauda atbildīgās instances. Ļoti svarīgi pārzināt izpildāmo darbu tiesisko pamatojumu.

“Ja agrāk bija tā, ka nozarē sāka strādāt daži studenti no trešā un ceturtā kursa, tad šobrīd strādā visi pēdējo kursu studenti, un arvien biežāk  sāk strādāt otrā un pat pirmā kursa studenti, jo nozarē lēnām sāk pietrūkt speciālistu,” par darba iespējām atzīst Kārlis un atklāj, ka plāno strādāt arī nākamajos studiju gados, ja vien varēs to apvienot ar studijām.