- Kā Tu kā venstpilniece nokļuvi studijās Jelgavā?

L.G.: Skolā man padevās visi priekšmeti – mācījos matemātikas klasē un vienlīdz labi apguvu svešvalodas. Konkrētu karjeras plānu man vidusskolā nebija. Taču interesēja vides aizsardzība. Tolaik dokumentu iesniegšana norisinājās tikai klātienē, tāpēc izvēli starp studijām Latvijas Universitātē un Latvijas Lauksaimniecības universitātes Vides un būvzinātņu fakultātē noteica redzētais, sadzirdētais un sajustais. LLU VBF “uzvarēja” ar individuālo un personīgo pieeju, turklāt zināju, ka Jelgavā izjust studiju garu būs lielāka iespēja, nekā Rīgā, kur studenti, viņu vajadzības un ikdiena pazūd un izšķīst galvaspilsētas burzmā. 

- Vai atceries savu pirmo studiju gadu?
L.G.: Jā, pirmais studiju gads mani pārsteidza ar rasēšanu studiju kursu. Nekad iepriekš nebiju ar to saskārusies. Taču studentiem viens otru atbalstot, kā arī, pateicoties pasniedzēju atsaucībai un pieejamībai, šo “pārsteigumu” diezgan ātri un sekmīgi spēju pārvērst rutīnā. Otra epizode, ko atceros, bija atziņa, ka būs jāapgūst notekūdeņu apsaimniekošana. Nu esmu notekūdeņu eksperte, un šī joma, izrādās, ir perspektīva. Turklāt saskaņā ar Latvijas Ūdensapgādes un kanalizācijas uzņēmumu asociācijas datiem ūdenssaimniecības nozarē, t.sk. notekūdeņu apsaimniekošanā nodarbināto vidējais vecums ir krietni augstāks par 50 gadiem - strauji tuvojoties speciālistu pensionēšanas vecumam, kas savukārt rada riskus atbilstošu pakalpojumu sniegšanas nepārtrauktībai un vides aizsardzībai. Tas tikai vēlreiz apliecina, ka zināšanas, ko esmu apguvusi, nozare, kurā esmu specializējusies, ir un būs stratēģiski nozīmīgas videi, tautsaimniecībai, ekonomikai un sabiedrības labklājībai.

Pirmais solis ir pamatstudijas jeb bakalaura grāds un inženiera kvalifikācija. Kāpēc izlēmi turpināt studijas maģistrantūrā?
L.G.: Manu izvēli turpināt maģistra studijas lielā mērā noteica mana vēlme turpināt attīstīt inženiera kompetences. Es “sirdī” esmu inženieris – man patīk meklēt risinājumus, radīt tos, palīdzēt, atšķetināt kādu situāciju ar tehniskiem rīkiem. Un maģistra studijas ir par izaugsmi. Otrs apsvērums bija vēlme turpināt spēlēt LLU Studentu teātrī, kas bija un vienmēr būs  mana sirdslieta un aizraušanās. 

- Studijas un darbs. Kāda ir Tava pieredze?
L.G.: Sadarbība ar nozari man aizsākās jau, studējot otrajā kursā, kad prakses ietvaros sāku darboties vienā no projektēšanas uzņēmumiem, kas pakāpeniski pārauga darba attiecībās un arvien lielākas atbildības projektos. Maģistra studiju laikā darbojos jau divos projektēšanas uzņēmumos gan dzimtajā Ventspilī, gan Jelgavā. Likumsakarīgi, ka, atbrīvojoties laboranta vietai fakultātē, es labprāt piekritu piedāvātajiem pienākumiem, atsakoties no darba Ventspilī, kļūstot par simtprocentīgu jelgavnieci. Ar šo brīdi arī aizsākās mans ceļš akadēmiskajā vidē kā mācībspēkam. Laborants sākotnēji asistē akadēmiskajam mācībspēkam, kamēr nav vēl attiecīgs profesionālās kvalifikācijas grāds. Šobrīd pasniedzu tādus pamatstudiju kursus kā “Vides inženierija”, “Notekūdeņu apsaimniekošana”, “Dzeramā ūdens apsaimniekošana”, “Apūdeņošana”. Piedalos maģistra studiju programmas īstenošanā un sadarbojos arī ar citām fakultātēm studiju kursu vadīšanā.

- Līdztekus visam iepriekšminētajam Tu esi arī prodekāne, turklāt esi ceļā uz doktora disertāciju. Pastāsti, lūdzu, vairāk?
L.G.: Es vienmēr esmu bijusi aktīva – gan kā studente, gan arī jau esot laboranta un vēlāk mācībspēka statusā. Šķiet, to bija pamanījis mūsu dekāns Armands Celms, kad sāka veidot savu dekanāta komandu. Un es ar lepnumu un atbildību pieņēmu šo izaicinājumu. Mana atbildība ir rūpes par studentiem – sākot no pirmajiem mirkļiem, kad viņi sper soļus VBF, gan studiju norisi un atbalsts šajā laikā. Tāpat es popularizēju un rūpējos par ERASMUS + ārvalstu studiju iespējām un apmaiņas programmām.
Attiecībā uz maģistra studijām – mani kopš maģistrantūras interesē mākslīgie mitrāji kā ūdeņu kvalitātes uzlabošanas tehnoloģija. Šis virziens arī no akadēmiķiem vērtēts kā perspektīvs un inovatīvs. Mans ceļš doktorantūras virzienā nebija secīgs un momentāls pēc maģistra studijām. Bija pauze, kad izsvēru, kā un vai varu apvienot šo ceļu kopā ar manu iespēju profesionāli augt pašai un vienlaikus būt līdzsvarā ar privāto un ģimenes dzīvi. 

Ko nozīmē karjera vides un ūdenssaimniecības nozarē akadēmiskajā vidē?
L.G.: Karjera akadēmiskajā un zinātniskajā darbā nozīmē nemitīgu sevis pašpilnveidi – dabisku interesi par notiekošo nozarē, tīklošanos. Tas nozīmē būt aktīvam ne tikai saskarsmē, bet arī praktiskajā darbībā. Arī es joprojām strādāju projektēšanā, piedalos projektu tehniskās dokumentācijas izstrādē, dodos ārvalstu praksēs un vizītēs. Tas palīdz būt aktuālam un mūsdienīgam arī auditorijā ar studentiem.

Kāpēc jauniešiem būtu jāstudē “Vide un ūdenssaimniecība”? 
L.G.: Ir studiju programmas, kas sola vieglu, strauju karjeru, ātrus ienākumus. Taču ir profesijas, kur ir un būs gan karjera, gan konkurētspējīga atlīdzība, iespējas un ieguvumi, taču klāt tam pievienojama arī MISIJA. Studijas vides un ūdenssaimniecības jomā nodrošinās ne vien darba iespējas jau studiju laikā, bet iespēju risināt un attīstīt globālus un lokālus jautājumus. Ūdens klātesamība mūsu ikdienā un pasaulē ir visaptveroša. Tāpat kā nepieciešamība meklēt jaunus risinājumus sistēmiski un tehnoloģiski. Arī vides jautājumi ik gadu kļūst arvien aktuālāki un pieprasījums pēc attiecīgiem speciālistiem un ekspertiem nozarē pieaug. Es aicinu nolikt malā bažas un priekšstatus, un sekot savām interesēm un iespējām, ko sniedz studijas vides un ūdenssaimniecības nozarē!