Līdz Otrā pasaules kara beigām Jelgavā, Jelgavas pilī (Viestura piemiņas pils) atradās Jelgavas Lauksaimniecības akadēmija. Pēc Jelgavas pils sagraušanas, 1944.gada beigās Jelgavas Lauksaimniecības akadēmija, kuru vēlāk pārdēvēja par Latvijas Lauksaimniecības akadēmiju, darbu atsāka Rīgā.
Latvijas Lauksaimniecības akadēmijas sastāvā Zemes ierīcības fakultāti izveidoja 1946.gadā uz PSRS Augstākās izglītības ministrijas pavēles Nr. 617 "Par Zemes ierīcības fakultātes atvēršanu Latvijas Lauksaimniecības akadēmijā" (14.11.1946.) pamata. Ar šo pavēli noteica, ka Zemes ierīcības fakultātei darbs jāuzsāk 1947./48. mācību gadā, 1.kursā uzņemot 50 studentus. Atbilstoši to laiku prasībām katru gadu noteica uzņemamo studentu skaitu. Kopš 1954.gada visu padomju laiku zemes ierīcības specialitātē uzņēma 25 studentus. Pēc neatkarības atjaunošanas dažus gadus šis skaits tika palielināts.
1951.gadā izveidoja Neklātienes apmācības nodaļu, kurā katru gadu (līdz 1981.gadam) uzņēma arī 25 studentus zemes ierīcības specialitātē.  Zemes ierīcības speciālistu sagatavošanu neklātienē uz laiku, sakarā ar lielo pieprasījumu pēc speciālistiem zemes reformas izpildei, atjaunoja no 1999. līdz 2002.gadam.
Zemes ierīcības fakultāte atradās Rīgā, Ausekļa ielā. Pirmos divus gadus Zemes ierīcības fakultātei un Mežsaimniecības fakultātei bija kopējs dekanāts. 1948.gadā, pēc Hidromeliorācijas fakultātes izveidošanas, Zemes ierīcības fakultāti pārvietoja uz Veidenbauma ielu 4a Rīgā, kur abām fakultātēm izveidoja kopēju dekanātu.
1957.gadā pieņēma lēmumu par Latvijas Lauksaimniecības akadēmijas pārcelšanu uz Jelgavu. 1957./58. mācību gadu uzsākta Jelgavā, Svētes ielā 18. Kopš 1983./84. mācību gada zemes ierīcības speciālisti mācās jaunuzceltajā mācību korpusā Akadēmijas ielā 19.
Laika gaitā vairākkārt ir mainījies fakultātes nosaukums - Zemes ierīcības fakultāte, Hidromeliorācijas un Zemes ierīcības fakultāte, Ūdenssaimniecības un Zemes ierīcības fakultāte, u.c. Pašlaik zemes ierīcības speciālistus sagatavo Lauku inženieru fakultāte, kas ir izveidota 1993.gadā, apvienojot Ūdenssaimniecības un Zemes ierīcības, kā arī Lauku būvniecības fakultātes.
 Studiju procesā ļoti svarīga loma bija fakultātes sastāvā ietilpstošajām katedrām. Mācību programmās paredzēto priekšmetu pasniegšanu un zinātnisko darbu zemes ierīcības speciālistu sagatavošanā līdz 2000.gadam (līdz Zemes ierīcības katedras un Ģeodēzijas katedras apvienošanai) galvenokārt nodrošināja divas katedras: Zemes ierīcības katedra un Ģeodēzijas katedra.

 Zemes ierīcības un ģeodēzijas katedra izveidota 2001. gadā apvienojot Ģeodēzijas katedru (1939 - 2001) un Zemes ierīcības katedru (1951 – 2001).

Ģeodēzijas katedra kā viena no zemes ierīcības specialitātes profilējošām katedrām ir izveidota 1939.gadā Jelgavas Lauksaimniecības akadēmijas Mežsaimniecības fakultātes sastāvā. Sākotnēji katedra tika saukta par Mērniecības katedru, bet 1947.gadā, pēc Zemes ierīcības fakultātes izveidošanas to pārdēvēja par Ģeodēzijas katedru un iekļāva tās sastāvā. Ģeodēzija katedra savas pastāvēšanas laikā ir mācījusi mērniecību, ģeodēziju, inženierģeodēziju, ģeodēziskos atbalsttīklus, fotogrammetriju, ģeodēzisko mērījumu matemātiskās apstrādes teoriju, kartogrāfiju un topogrāfisko rasēšanu. Katedras zinātniskais darbs ilgus gadus bija veltīts galvenokārt precīzās nivelēšanas problēmām.

Zemes ierīcības katedra dibināta 1951.gadā Hidromeliorācijas un Zemes ierīcības fakultātes sastāvā. 1961.gadā pie katedras izveidoja Rajonu plānošanas un teritorijas organizācijas zinātniskā laboratorija, kura pastāvēja līdz 1991.gadam un nodarbojās ar zemes racionālas izmantošanas, rajonu un ciematu plānošanas, un starpsaimniecību zemes ierīcības jautājumiem. Katedra savas pastāvēšanas laikā ir mācījusi zemes ierīcības projektēšanu, teritoriālplānošanu, zemes kadastrālo vērtēšanu, zemes kadastru, u.c. speciālos priekšmetus. Nozīmīgākie katedras pētniecības darba virzieni ir bijuši par studiju procesa pilnveidošanu, Latvijas zemes fonda izmantošanu, ierīkošanu un zemes resursu aizsardzību, zemes racionālas izmantošanu, teritoriālplānošanu, saimniecību teritorijas organizāciju, kadastra kārtošanas pilnveidošanu, zemes īpašumu formēšanu un konsolidēšanu, zemes reformas īstenošanu, u.c. problēmām. Katedras pasniedzēji ir ņēmuši aktīvu līdzdalību zemes reformas koncepcijas un likumprojektu izstrādāšanā, kā arī zemes reformas īstenošanai nepieciešamo kadru kvalifikācijas celšanas kursu organizēšanā un vadīšanā. Zinātniskajā un studentu apmācības darbā katedrai pastāv cieši sakari ar Valsts zemes dienestu un tā struktūrvienībām, kā arī ar mērniecības firmām.