“Valmieras ūdens” ir Valmieras novada pašvaldībai piederoša kapitālsabiedrība, kuras pamatuzdevumi ir dzeramā ūdens sagatavošana un piegāde, notekūdeņu savākšana un attīrīšana, kā arī siltumapgādes pārvade un sadale Valmieras pilsētas un Valmieras pagasta teritorijās. Edvards atzīst, ka sākotnējais priekšstats par uzņēmuma darbu bijis maldinošs, jo realitātē tas izrādījies komplicētāks, nekā domājis:
“Prakse man deva iespēju iepazīt klātienē uzņēmuma ikdienu un detalizētāk izzināt centralizētās ūdensapgādes un kanalizācijas tīklu projektu izstrādes procesu, kas bija mana prioritāte. Ir ļoti daudz faktoru, kas jāņem vērā, lai sagatavotu kvalitatīvu, visiem normatīvajiem aktiem atbilstošu dokumentu, kas izpildītu visu iesaistīto institūciju prasības.”

Par vienu no lielākajiem klupšanas akmeņiem Edvards min nepietiekošās zināšanas par Būvniecības informācijas sistēmu, kurā notiek dokumentu aprite un sagatavošana projektu izstrādei:
“Universitāte iedod ļoti plašu informāciju un zināšanu bāzi par to, kas mums jāzina, bet praktiskajā darbā pārliecinājos, ka pietrūkst iemaņu un izpratnes pēc būtības, lai lietotu šo plaši izmantoto BIS sistēmu. Tāpat arī apzinos, ka vēl jāiepazīst ļoti plašs materiāls par reglamentējošo likumdošanu, kas tieši ietekmē vispirms projektēšanas un pēc tam būvniecības procesus.”

Vides inženiera izglītība paver plašas iespējas savas profesionālās karjeras attīstībai, jo iegūtās zināšanas var būt noderīgas ļoti dažāda spektra uzņēmumiem un sabiedrisko pakalpojumu sniedzējiem. Edvards savu pienesumu saskata lietus kanalizācijas risinājumu izstrādē, kas ļautu šo dabas resursu ne tikai savākt, bet arī efektīvi izmantot saimnieciskajā darbībā, piebilstot, ka jebkurā projektā prioritāte ir izvērtēt ietekmi uz vides komponentēm – gaisu, ūdeni, zemi un biotopu – un padarīt tā realizāciju pēc iespējas draudzīgāku. Arī “Valmieras ūdens” Attīstības daļas Inženierkomunikāciju inženiere Ramona Višņevska, kura bija Edvarda prakses vadītāja, atzīst, ka mūsdienu ūdenssaimniecību uzdevums ir būt inovatīviem un meklēt neierastus risinājumus, kas vērsti uz vides ilgtspējas nodrošināšanu:

“Sekojot pasaules globālajām tendencēm, arī mums jāreaģē uz klimata pārmaiņām un jāmeklē veidi, kā tās amortizēt savā ikdienas darbā. Lietus ūdeņu efektīva apsaimniekošana noteikti ir viens no vides inženieru uzdevumiem, lai šo dabas resursu varam izmantot atkārtoti, nevis tikai novadīt. Runa būtu par lokāliem lietus ūdens apsaimniekošanas risinājumiem, bet jebkurā gadījumā šis jautājums ir starpnozaru jautājums, kas prasa savstarpēju diskusiju un sadarbību.”
Lūkojoties pēc nākamā uzdevuma vides inženieriem, Ramona Višņevska min daudzām Latvijas ūdenssaimniecībām sāpīgo jautājumu – notekūdeņu dūņu apsaimniekošanu:

“Šī problēma samilzt ar katru gadu, un pieļauju, ka jaunie vides inženieri varētu nākt klajā ar kādu inovatīvu risinājumu, ko iesākt ar dūņām.”